Lai sāktu rakstīt darbu par mākslu un autoritārismu, vispirms jāuzzina katra šī vārda nozīme. To, kas ir māksla definēt ir grūti – neviens skaidrojums nav tik precīzs, lai pēc tā izlasīšanas būt pilnībā skaidrs, kas ir māksla. Tā ir radusies apmēram 35 tūkstošus gadus atpakaļ, kad cilvēks sāka attēlot savus pārdzīvojumus, vērojumus tēlu un simbolu valodā, attēlojot tos. Radās tas, ko mūsdienās sauc par mākslu. Ja man šis termins būtu jādefinē pašai, teiktu, ka māksla ir radošu cilvēku domas un fantāzijas radītais rezultāts.
Runājot par autoritārismu ir citādāk – definēt to nav grūti. Autoritārisms ir politiskās varas sistēma, kam raksturīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās, taču netiek realizēts atklāts terors un pilsoņu tiesību pilnīga ierobežošana. Nedemokrātisks režīms, kas neņem vērā sabiedrības domu, uzskatus, lēmumus, taču šis režīms var nebūt diktatorisks vai totalitārs. Autoritārisma režīmā sabiedrība tiek tikai minimāli iesaistīta valsts pārvaldē un cilvēktiesības ir diezgan ierobežotas. Indivīda brīvība netiek vērtēta augstu.…
