18.gadsimta beigas un 19. gadsimts pasaules vēsture iezīmējās ar dziļam pārmaiņām - mainījās gan sabiedrības struktūra, gan politisko spēku samērs. Muižniecība zaudēja savu noteicošo lomu, gruva tās privilēģijas sabiedrības dalījums kārtās.1 Pasaulē veidojas nacionālas valstis. To robežas noteica nevis vairs monarhu dinastiju intereses, bet gan nāciju apvienošanās savās etniskajās teritorijās.2
Taču līdz tam brīdim, kad tas viss notika, pagāja daudz laika un norisinājās daudz dažādi procesi sabiedrībā.
Krievijas impērijā 18.-19. gadsimtos īpaša stāvoklī atradās Baltija, kas tolaik ietvēra Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņas. Kaut arī guberņas pēc Nīštates līguma un Polijas trešās dalīšanas rezultātā tika pievienotas Krievijas impērijai un atradās cara pakļautībā, politiska vara Baltijā piederēja vācu muižniecībai laukos un birģeriem pilsētās. Zemniekiem līdz 1866.gada nebija pat pašvaldības tiesību pagastos, arī te visa vara atradās vācu baronu rokās.3 Zemnieku tiesības bija ļoti stipri ierobežotas, vai, iespējams teikt, zemniekiem vispār nebija gandrīz nekādu tiesību.…
