Cilvēks Frīdriha Nīčes filosofijā

Izvēlējos rakstīt šo referātu par cilvēku F. Nīčes filozofijā, jo šī ideja par pārcilvēku likās interesanta un paskaidrota, kā arī viss, kas skar cilvēku un tā uzvedību Nīčes darbos tiek savādāk interpretēts , nekā varbūt citos filozofu darbos. Domāju , kas ir cilvēks un , kāds ir viņa uzdevums šai dzīvē, nevaru atrast vienu skaidru atbildi. Iedziļinoties Nīčes darbos, centīšos to atrast. Cilvēks pats , savā ziņā, nolemj savu likteni , kā arī visu savu dzīvi un neviens to nevar ietekmēt. Bet tā šķiet tikai pirmajā mirklī, iedziļinoties, cilvēka rīcību un viņa lēmumus ietekmē apkārtējie cilvēki un apkārtējā vide. Cilvēks pieņem tādus lēmumus, kādi ir labvēlīgi apkārtējai videi vai cilvēkiem. Piemēram, cilvēks dara lietas, ko viņam uzspiež apkārtējie cilvēki- ievēro ģērbšanas stilu darbā-kaut gan gribētu ģērbties savādāk. Cilvēks tomēr dara, to, ko nosaka citi cilvēki. Un tāpēc arī cilvēks nespēj attīstīties tiktāl, lai sasniegtu stadiju, kuru varētu dēvēt par pārcilvēku. Jo neviens cilvēks nav brīvs savā būtībā, viņš rīkojas pēc noteiktiem likumiem. Iespējams, ja šo likumu nebūtu un cilvēks varētu būt brīvs viņš nonāktu citā galējībā- degradēšanās, nevis attīstītu savas spējas, un darītu to, kas padodas. F.V. Nīče ieteica izvērst un pilnveidot cilvēka garīgās potences, talantus , neapmierināties ar dzīves dīku omulību, sīkām gudrībiņām, sēnaliskām uzmanībām, „lielā vairuma laimi”. Viņš aicina uz pilnvērtīgu garīgi radošu kultūras dzīvi, pacelties pāri balagānam un viduvējībai, paplašināt savu redzesloku, pārvarot lokālismu, provinciālismu un izvirzoties cilvēces problēmu vispārinātā skatījuma līmenī.…