Cilvēces vēsture ir civilizācijas vēsture. Nav iespējams iedomāties cilvēces attīstību kādā citādā veidā. Caur civilizācijas vēsturi tiek nodrošinātas plašākas identifikācijas cilvēkiem.
Atšķirības pastāv starp civilizāciju vienskaitlī un civilizācijām daudzskaitlī. Civilizācijas ideju attīstīja 18.gs. franču domātāji kā pretstatu jēdzienam „barbarisms”. Civilizētā sabiedrība
Atšķīrās no primitīvās sabiedrības tāpēc, ka tā bija noteikta un pastāvīga, pilsētnieciska un kulturāla. Būt civilizētam bija labi, būt necivilizētam bija slikti. Civilizācijas jēdziens paredzēja standartus, pēc kuriem vērtēt sabiedrības. 19.gadsimtā eiropieši ziedoja daudz intelektuālās, diplomātiskās un politiskās enerģijas, lai izstrādātu kritērijus, pēc kuriem ne-eiropiešu sabiedrības varētu tikt vērtētas par pietiekami „civilizētām”, lai tās tiktu pieņemtas kā Eiropas dominējošās starptautiskās sistēmas locekļi.
Civilizācija un kultūra abas tiek attiecinātas uz cilvēku visaptverošu dzīves veidu. Tās abas ietver vērtības, normas, institūcijas un domāšanas veidus, kam sekojošās paaudzes dotajā sabiedrībā ir pievērsušas vislielāko nozīmi. Civilizācija ir kultūras kreativitātes oriģinālā procesa produkts, kas ir atsevišķu cilvēku darbs. Tā ir sava veida morālā apkārtējā vide, kas apņem noteiktu nāciju skaitu, un katra nacionālā kultūra ir tikai neliela daļa no viena veseluma. …
