Vēlviens svarīgs aspeksts, kas novērojams Kulas apmaiņā un varētu tikt pielīdzināts dažās Latvijas sabiedrības grupās ir tas, ka „ Ne visi tajā rajonā iespējamie ir tiesīgi piedalīties šajā Kulas apmaiņas aplī, uz to ir spējīgi tikai ierobežots skaits cilvēku” , šadu līdzību mēs varam saskatīt arī Latvijas dāvanas apmaiņas procesos, piemēram, bagātu cilvēku-miljonāru vidū, viņi savā starpā ieguldot naudu vērtīgās lietās-zeltā,dārgalietās, dāvina tās viens otram, šadā veidā parādot, kuram ir ieņemamāks amats un kuram ir plašākas iespējas. „Kulas galvenais apmaiņas „simptoms” ir būt spēcīgam, jo spēcīgs ir bagāts, bet bagāts ir dāsns” . Šāds princips ir novērojams arī Latvijas sabiedrībā, kad tie veiktas bagātu cilvēku mecentātu palīdzības. Pēc manām domām, Kulas apmaiņa ir rituāliski nesalīdzināma ar jebkuru citu apmaiņas veidu, jo tā ir tik īpaša un izstrādāta, ka tā ir nesasniedzama mūsu attīstītajā pasaules uztverē.
Latvijas kā dāvināšanas iespēju robežas ir neizmērojamas, taču uzskatu, ka mūsdienās, kā arī Rietumu pasaules kulta aspekta ir grūti raudzīties un salīdzināt to ar Papua Jaungvinejas salu arhipelāga rituālu, kura ir pakļauta vairāk kā dāsnuma un dāvanas iespējas.
…
