Vērtējums:
Publicēts: 25.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 1.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 2.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 3.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 4.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 5.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 6.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 7.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 8.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 9.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 10.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 11.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 12.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 13.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 14.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 15.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 16.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 17.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 18.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 19.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 20.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 21.
  • Prezentācija 'Sešas Krievijas slavenības', 22.
Darba fragmentsAizvērt

Aleksandrs Puškins
Bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors. Puškins tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem krievu rakstniekiem un dzejniekiem. Viņa teksti tiek uzskatīti par vieniem no prestižākajiem krievu literatūras sacerējumu paraugiem, līdzīgi kā Dante Aligjēri Itālijā vai Johans Volfgangs fon Gēte Vācijā. Puškinu vēl dzīvam esot sauca par ģēniju, un no 1820. gadu otrās puses viņu sāka uzskatīt par "varenāko" krievu dzejnieku un viņa personība ap sevi izveidoja kultu.
Dzejnieka māte - Nadežda Osipovna (1775—1836), Hannibala mazmeita.
Tēvs- Sergejs Ļvovičs (1767—1848), elites asvārdis un dzejnieks amatieris.
Tēvocis - Vasīlijs Ļvovičs (1766—1830), pazīstams dzejnieks.
Aleksandram Puškinam bija arī māsa Olga un brālis - Ļevs.

Katrīna II pēc izcelsmes bija Anhaltes-Cerbstas princese, dzimusi 1729. gadā Štetinā .Viņas īstais vārds bija Sofija Frīderike Auguste (Sophie Friederike Auguste von Anhalt-Zerbst). Viņa bija guvusi labu izglītību, pateicoties franču guvernantēm un mājskolotājiem.
Princese Sofija 1745. gadā kļuva par lielkņaza Pētera Romanova, vēlāk Krievijas cara Pētera III sievu, pārejot no luterticības pareizticībā un pieņemot vārdu Katrīna (Екатерина). Pēc kāzām pāris 16 gadus pavadīja dzīvojot Oranienbaumā, netālu no Sanktpēterburgas.

Pēc Krievijas imperatores Elizabetes (Елизавета Петровна) nāves 1762.g., par Krievijas caru kļuva Katrīnas vīrs Pēteris III, kurš tronī gan pabija tikai sešus mēnešus. 1762. gada 29. jūnijā valsts apvērsumā Katrīna gāza no troņa savu vīru (kuru 7. jūlijā viņas favorīti nogalināja) un kronējās kā imperatore Katrīna II.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants