Katram cilvēkam dzīvē ir savi uzskati, viņš var būt eksistenciālās, imanentās vai transcendentās idejas piekritējs, viņš var būt empīriķis vai racionālists, bet viņa būtība vienmēr tieksies pēc kaut kā jauna un tas liecina par attīstību. Attīstība var progresēt vai regresēt, bet tā ir neizbēgama. Atskatoties pagātnē uz cilvēka evolūcijas gaitām, šī attīstība ir acīmredzama un cilvēces attīstībai kopumā ir manāms jūtams progress. Arī vācu filozofs Makss Šēlers mēģinājis orientēties cilvēka teoriju dažādībā, kur vienā no tām viņš izsaka, ka filozofiskā cilvēka izpratne aizsākās antīkajā kultūrā un apveltīja cilvēku ar miesu, garu, prātu, saprātu, apziņu, jūtām. Pateicoties tieši šīm lietām, cilvēks ir nogājis tik garu ceļu, kurā neapšaubāma ir intelektuālā attīstība. Šīs vērtības savā koncepcijā izvirza arī Sv. Augustīns- prāts, jūtas, griba. Tie ir cilvēka svarīgākie apziņas elementi , no kuriem „prāts ir cilvēka varenākā daba.”…
