Magnētoptiskais Kerra efekts

Mūsu laikā tehnoloģijas ir diezgan sarežģītas, kaut arī pieejamas pat nepieredzējušam lietotājam. Un tomēr mūsdienās bez tām nevar iztikt, jo ik dienas cilvēks rada ap 5 ekzabaitiem (5 miljardi gigabaiti) oriģinālas informācijas, no kuras vairāk nekā 80% tiek saglabātas uzkrājējos, kurus izmanto magnetooptiskās rakstīšanas principos. Piemēram, 1 Mb var saturēt apmēram 300 standarta teksta A4 formāta lappusēs. Ja rakstīšanas blīvums ir 300 Gbaiti/kvadrātcollu, tad uz virsmas ar autobusa biļetes laukumu var saglabāt 90 miljonus lapu drukāta materiāla.
Iepriekšminētie fakti liecina par „magnito-informacionālo atkarību”, kas tiek radīta ar pārāk lielu svarīgās informācijas apjomu, kuru ir kaut kur jāsaglabā. Tāpēc pasaulē visbiežāk tiek izplatīti daudzi informācijas saglabāšanas un pārnešanas veidi, jo biežāk – binārajā veidā.
Izplatīts ir magnētoptiskais Kerra efekts – metālisko elementu vai to kausējumu atstarotās gaismas polarizācijas leņķa maiņa magnētiskā lauka ietekmē. Tas rodas vienmēr, kad tiek saglabāta, apstrādāta vai dzēsta informācija no magnētoptiskajiem diskiem. Mūsdienās ir izstrādāti daudzi disku veidi: magnētoptiskie, optiskie un USB - uztvērēji. Optiskie diski tiek iedalīti DVD un CD, pārrakstāmie un nepārrakstāmie, tos, kurus var papildināt, un tos, kurus var ierakstīt tikai vienu reizi. Tagad arī tika izstrādāti jauni Blue-ray tehnoloģijas diski, kuros var ietilpināt daudz vairāk informācijas nekā labā DVD ierakstā. Tomēr tie visi tiek lietoti ar optiskās tehnoloģijas izmantošanu. Tāpēc mūsu tēma ir aktuāla.
Darba hipotēzes:
1.Magnētoptisko Kerra efektu var izmantot materiālu magnētisko īpašību pētījumiem;
2.100 nm biezu kobalta kārtiņu var izmantot magnētiskajam informācijas ierakstam.
Darba mērķis: Izpētīt magnētoptisko Kerra efektu un magnētiskā ieraksta iespējas dažādos paraugos.
Darba uzdevumi: 1. Iepazīties ar literatūras avotiem.
2. Veikt magnētoptiskā Kerra efekta mērījumus, iegūt magnetizācijas līknes dažādiem paraugiem.
3. Analizēt pētījumā iegūtos rezultātus.
Metodes: darbs ar literatūras avotiem, analīze, eksperiments, darbs ar datorprogrammām, secināšana.…