Tādā saspringtā vidē un laikā mēs dzīvojam. Mums visu laiku ir jārisina kaut kādas problēmas, par kaut ko jāuztraucas, kaut kas jādara, kaut kur jāskrien. Mēs nevaram apstāties, atpūsties, novērtēt to, kas mums jau ir. Dzīve turpinās, mums ir jādzīvo tālāk un jācīnās ar visām problēmām tā, kā spējam. Tomēr jautāšu sev: „Vai es vēlos bezrūpību no rīta līdz vakaram?” Atbildē, protams, sacīšu: „Nē, nē un vēlreiz – nē.”…
