Domāšana ir cilvēka psihiskās darbības augstākā forma, kurā visspilgtāk atklājas intelekta traucējumi bērniem ar vidēji smagiem GAT. Domāšanas izpausme verbāli ir būtiski saistīta ar cilvēku un viņa apkārtni, jo valoda ir viens no komunikācijas veidiem, kas nepieciešams cilvēkam kā sabiedrības loceklim. Taču jāsecina, ka bērniem ar vidēji smagiem GAT valoda un runa ir vāji attīstīta, aktīvais vārdu krājums ir ierobežots, runa
bieži vien aprobežojas ar atsevišķu objektu nosaukšanu. Bieži sastopami izrunas traucējumi, tāpat arī gramatiskā uzbūve ir kļūdaina (Mārtinsone, Miltuze, 2017).
Pēc izdalīto kognitīvo procesu raksturojumiem, tiek secināts, ka speciālajai pedagoģijai ir noteicoša loma bērnu ar GAT komunikācijas attīstībā – tieši skolotājs var
būt tas, kas savās stundās spēj bērnu motivēt iepazīt un izzināt dažādus procesus, attīstot izziņas procesus, lai arī sākotnēji skolotāja uzdevums ir, atbilstoši pedagoģiskajiem procesiem, uzturēt bērnu interesi.
Taču būtībā izglītības mērķi sniedzas tālāk par zināšanu apguvi un ir saistīti ar personības kā vienota veseluma attīstību. Skolotāju, kā arī vecāku uzdevums ir nodrošināt bērnu ar GAT nevēlamo personības īpašību korekciju un veicināt pozitīvu, apzinātu uzvedību un darbības formu veidošanos, kas palīdzētu viņiem kļūt par pilnvērtīgiem mūsu sabiedrības locekļiem.…
