Nobeigumā var secināt, ka civiltiesiskā atbildība par kaitējumu videi Latvijā ir formāla un tai nepiemīt daudzas no vispārējās civiltiesiskās atbildības pazīmēm: zaudējumu apmēru vienpusēji nosaka iestāde pēc normatīvajos aktos fiksētām taksēm, zaudējumu apmērs pārsvarā tiek skatīts administratīvā procesa kārtībā, kad tiesa vērtē zaudējumu atbilstību normatīvo aktu regulējumam, nevis zaudējumu pamatotību saskaņā ar civiltiesību principiem, pienākums atlīdzināt zaudējumus iestājas arī par personas likumisku darbību. Tāpat zaudējumu piedziņa par kaitējumu videi nesasniedz mērķi – nodrošināt vides kvalitātes atjaunošanu, ja zaudējumi tiek ieskaitīti kopējā valsts budžetā, nevis novirzīti konkrētā kaitējuma novēršanai.
Secināms, ka par kaitējumu videi var piemērot administratīvo vai kriminālatbildību, civiltiesisko atbildību vai disciplināratbildību. Latvijā civiltiesiskā atbildība par kaitējumu videi ir noteikta Vides aizsardzības likumā un Ministru kabineta noteikumos. Civillikums regulē civiltiesisko atbildību par kaitējumu videi, ja speciālajos normatīvajos aktos nav paredzēts citāds regulējums. Primāri atbildīga par kaitējuma videi novēršanu ir par to atbildīgā persona, sekundāri atbildīga ir valsts, kura ir gala atbildētāja par vides stāvokli valsts teritorijā.
…
