Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.08.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 1.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 2.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 3.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 4.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 5.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 6.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 7.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 8.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 9.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 10.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 11.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 12.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 13.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 14.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 15.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 16.
  • Referāts 'Baltijas jūras piesārņojums ar dioksīniem ir aktuālāks šobrīd nekā 10 – 20 gadus', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Dioksīni    4
1.1.  Kas ir dioksīni?    4
1.2.  No kurienes rodas dioksīni?    4
1.3.  Kādas ir ķīmiskās un fizikālās dioksīna īpašības?    4
1.4.  Kāds ir toksikologu vērtējums?    5
1.5.  Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorinēto bifenilu (PCBs) daudzums pārtikā    6
2.  Baltijas jūra    7
2.1.  Baltijas jūras produktu lietošana uzturā    7
2.1.1.  Produkti uzturā    7
2.1.2.  Pārtikas un veterinārais dienests    8
2.2.  Dioksīnu rašanās avoti Baltijas jūrā    9
2.2.1.  Pasaules kara pāri palikušo ieroču iznīcināšana    9
2.2.2.  Sadegšanas procesi    12
2.2.3.  Notekūdeņi    13
2.2.4.  Rūpnīcu avāriju rezultātā    14
  Secinājumi    15
  Izmantotā literatūra    16
  Pielikums    17
Darba fragmentsAizvērt

Līdztekus gaisam, augsnei un uzturam ūdens pieejamība uzskatāma par absolūtu jebkura dzīvības formas priekšnoteikumu. Tādēļ tā piesārņojums var būtiski pasliktināt cilvēku dzīves apstākļus vai pat padarīt tos par gandrīz pilnīgi neiespējamiem.
Diemžēl tehnikas attīstības laikmetā ūdenī - upēs un citās vietās - nonāk ļoti daudz tehnisko un ķīmisko vielu, kā rezultātā ūdenī parādās tādas sastāvdaļas kā dioksīni. Un šie dioksīni ir graujoši cilvēka veselībai. Tie akumulējas organismā un, uzkrājoties lielā daudzumā, grauj cilvēka centrālo nervu sistēmu un psihi, atstāj neatgriezeniskas sekas uz DNS, kā arī veicina kancerogēno iedarbību. Tie ir klasificēti kā NOP. Šīs vielas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi šķīst taukos. Dioksīni uzkrājas arī dzīvnieku organismā - zivīs.
Latvijā nav lielu dioksīnu rašanās avotu, pie mums šīs vielas nonāk ar gaisa masām un ar Baltijas jūras ūdeni, kas ietekmē šo vielu daudzumu. Vēl nesenā pagātnē, Baltijas jūrā šīs kaitīgās vielas nonāca galvenokārt no celulozes rūpnīcu notekūdeņiem, tagad šajā sakarā situācija ir uzlabojusies, taču dioksīnu koncentrācijas Baltijas jūrā vēl aizvien ir augstas, radot dzīvajiem organismiem nopietnas veselības problēmas.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants