Senās Ķīnas filosofijas sākotnes meklējumi aizved mūs tālā senatnē. Otrajā gadu tūkstotī pr.Kr. cīņā ar Dzeltenās upes ūdeņiem un nemitīgiem klejotāju uzbrukumiem veidojas senās Ķīnas sabiedrība un valsts. Šajā laikā sāk iezīmēties arī garīgās dzīves pamatorientācijas, kas laika gaitā gūst striktas aprises un nosaka Ķīnas kultūras veidolu gadsimtiem, pat gadu tūkstošiem ilgi.1 Ķīniešu leģendas svarīgāko savas kultūras elementu rašanos attiecina uz ļoti senu periodu, tomēr reālas liecības par valsts, civilizētas sabiedrības un specifiskas kultūras rašanos pastāv, sākot ar 2. gadu tūkstoti p.m.ē. Tad sabiedrības organizācija arvien vairāk ieguva valsts funkcijas, bet garīgā kultūra pamazām pacēlās augstāk par mitoloģijas un folkloras līmeni. Līdz ar hieroglifu rakstības izplatīšanos, garīgā kultūra izplatījās arvien jaunās formās.2 Specifiskas pasaules skatījuma formas, piestrāvojot visas esamības jomas, kļūst par darbības formām, cilvēka un sabiedrības pašrealizācijas veidu.…
