Eseja par Ēriha Fromma darbu "Mīlestības māksla"

Es izlasīju Ēriha Fromma grāmatu ‘’Mīlestības māksla’’, kurā autors runā par to, kādam ir jābūt cilvēkam, lai varētu mīlēt, par mūsdienu Rietumu pasaules mīlestības izpratni, kā arī daudzām citām idejām par mīlestību. Šajā esejā aprakstīšu savas pārdomas un emocijas, kas pārņēma mani, lasot šo darbu.
Autors jau sākumā min, ka nav tāda otra akta, pasākuma, kas tiktu uzsākts tik bieži, ar tik lielu ticību un cerībām un tomēr izjuktu, kā mīlestība. Citās jomās cilvēki censtos saprast neveiksmju iemeslus, lai tās neatkārtotos vai vienkārši atmestu ar roku. Protams, autors to domā, kā mūsu neatlaidīgos centienus atrast savu ‘’otro pusīti’’, bet es tomēr nepiekrītu, ka mīlestības centienos mēs nemācāmies no kļūdām. Es, protams, nevaru runāt par cilvēci kopā, bet par sevi gan varu spriest un to cenšos darīt objektīvi. Fromms saka, ka pirms tam divu nepazīstamu cilvēku pēkšņa tuvību un sākotnējā eiforija nav lemta ilgstošai pastāvēšanai, kam, protams, es piekrītu, jo ‘’medusmēneša efekts’’ agrāk vai vēlāk, bet tomēr pāriet jebkurās attiecībās. Bet es nepiekrītu tam, ka autors šo sākotnējo jūtu spēcīgumu skaidro ar iepriekšējām spēcīgām vientulības izjūtām. Protams, ir gadījumi, kad tā ir taisnība, ka divi cilvēki jūtas ļoti vientuļi, satiek viens otru un šo vientulības pārtraukšanas prieku sajauc ar mīlestību. Es apzinos, ka esmu tikai deviņpadsmit gadus vecs, bet tomēr uzskatu, ka, ja satieku kādu meiteni, ar kuru rodas šī ‘’pareizā ķīmija’’ un kopā ir interesanti, to neizskaidroju, kā savas vientulības pārtraukšanas prieku, vai ka tas vienmēr ir tikai seksuālo impulsu apmierināšanas prieks. Uzsākot attiecības, es nedomāju, ka esmu atradis savu īsto un vienīgo, bet dzīvoju tam mirklim. Jā, sākumā vienmēr ir tās patīkamās un jaukās sajūtas, ka viss ir brīnišķīgi un labi, bet zinu, ka tā sajūta drīz beigsies, kas vēl vairāk lieki izbaudīt to brīdi. Bet pēc tam, kad ir beidzies pirmais periods, seko nākošais, kurā ir pirmais nopietnais konflikts, pārmetumi, katrs pasaka kaut ko, ko pēc 10 minūtēm no sirds nožēlo, bet izlieto jau vairs nevar sasmelt.
…