-
Politiskā aktivitāte studējošās jaunatnes vidū
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Problēmas analīze | |
| 1.1. | Problēmas lauka analīze | |
| 1.2. | Problēmas aktivitāte | |
| 1.3. | Pamatproblēmas definēšana | |
| 1.4. | Problēmas strukturēšana | |
| 1.5. | Problēmas skats mērķgrupu identificēšana | |
| 2. | Pētāmo jeb problēmjautājumu nosaukšana | |
| 3. | Līdzšinējo pētījumu vai teorijas atziņas par problēmu | |
| 4. | Metodes izvēle | |
| 5. | Izlases izvēle un pamatojums | |
| 6. | Instrumentārijs (vadlīniju sagatavošana) | |
| 7. | Datu vākšanas posma pašvērtējums | |
| 8. | Interviju transkripcijas | |
| 9. | Galvenās pētījuma atziņas |
1.1.Problēmas lauka analīze
Latvijas Parlamentāras Republikas teritorijā dzīvo 2,4 milj. iedzīvotāju. No tiem 101 310 studentu (dati vākti 2000.gadā).
Tātad, apmēram 4,22% valsts iedzīvotāju ir studējošā jaunatne. Kaut skaitlis neliekas pārāk liels, politiskajā procesa viņš ir svārīgs. Apvienojoties studenti vārētu ietekmēt uz politisko procēsu, vai, turprētīm, palielināt to gaitu. Nepieciešama liela studentu aktivitāte, lai ietekmet uz politisko procesu sev vēlamā virzienā. Jauniešu iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē dod iespēju dzīvot pilnvērtīgi, nevis vienkārši eksistēt kaut kur tās nomalē.
1.2.Problēmas aktivitāte
Politiskā līdzdalība ir indivīdu iesaistīšanas politikā ar mērķi – ietekmēt valsts pārvaldes sistēmu un tās darbību sev vēlamā virzienā. Politiskā līdzdalība ir nepieciešama parādība, jo tā netieši demonstrē atbalstu attiecīgajām režīmam, valdībai un tās izdotiem likumiem. Politiskā līdzdalība, ka arī iesaistīšanas nevalstiskajas organizācijās, ir svarīgs pilsoniskas sabiedrības veidosanas nosacījums, tā kā mūsdienīgas demokrātijas dzīvotspēja un attīstība ir atkarīga ne tikai no pašas valstis, bet arī no pilsoņu izaugsmes līmena un attieksmēs (identitates izjutas, etniskas, religiskas identitātes, tolerance pret minoritātēm, ieinteresetība politiskajā procesā).
Demokrātija ir ‘tautu vara’, tas nozīmē kā demokrātiskā valsts pārvaldē jāpiedālās pēc iespējas lielākai cilvēku daļai, tā pieņemtie likumi būs ‘vienotākie’.…
Latvijas Parlamentāras Republikas teritorijā dzīvo 2,4 milj. iedzīvotāju. No tiem 101 310 studentu (dati vākti 2000.gadā). Tātad, apmēram 4,22% valsts iedzīvotāju ir studējošā jaunatne. Kaut skaitlis neliekas pārāk liels, politiskajā procesā viņš ir svarīgs. Apvienojoties studenti varētu ietekmēt uz politisko procesu, vai, turpretī, palielināt to gaitu. Nepieciešama liela studentu aktivitāte, lai ietekmētu politisko procesu sev vēlamā virzienā. Jauniešu iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē dod iespēju dzīvot pilnvērtīgi, nevis vienkārši eksistēt kaut kur tās nomalē.
