Dadaisms
Dadaisms – 1. Pasaules kara laika mākslas un literatūras virziens, kas veic buržuāziskas kultūras sabrukumu, pilnīgi visu vērtību pārveidojumu, lai mainītu cilvēku izpratni.
Dadaisms, vai dada māksla – rupja, pārsteidzoša „antimāksla”, kura radusies šausmīgos apstākļos, tā ir mākslinieku vilšanās Pasaules kara, Eiropas revolūcijas priekšā.
Dadaisma vēsture
Radies 1916. gadā Šveicē mākslinieku emigrantu aprindās un eksistējis līdz 1922. gadam;
nosaukums radies nejauši;
dadaisms ļoti strauji izplatījās – piekritēji Berlīnē, Parīzē, Ņujorkā, pat Ķīnā u.c.
Uzskati un iezīmes
Noliedza mākslu;
nihilistiskas un absurdas akcijas;
vizuāli akustiskas norises;
atbildes reakcija- destrukcija, humors, skandāls, vardarbība, izsmiekls un postīšana;
rada jaunas formas un tehnikas- mercs, fotomontāža, “rotoreljefs”, “starogramma”,
nejaušības efekts;
apliecināja sevi visos mākslas veidos;
radīja antimākslu;
ievērojamākie pārstāvji- Fransiss Pikabija, Kurts Šviterss, Marsels Dišāns, Hanna Hēha, Rauls Hausmanis, Džons Hārtfīlds, Georgs Gross, Hugo Balla, Mens Rejs u.c.
…
