Vizuālās uztvere ir viena no pamat sfērām, kas nosaka informācijas netraucētu apstrādi. Pat niecīgas nepilnības šajā sfērā var radīt grūti pārvaramus šķēršļus mācīšanās procesam un saskarsmei parastajās klasēs.
Skolēniem ar vizuālās uztveres traucējumiem ir grūti saprast to, ko viņi saredz. Traucējumi saistās nevis ar redzi, bet ar to veidu, kādā smadzenes apstrādā redzes informāciju. Šiem bērniem ir grūti pazīt, izkārtot, interpretēt un/vai atcerēties vizuālos tēlus. Tādēļ viņiem ir grūti saprast visu to spektru, kuri veido rakstiskie simboli un attēli – ne vien burtus un vārdus, bet arī skaitļus un matemātiskos simbolus, diagrammas, kartes, tabulas un grafikus.
Šie vizuālās uztveres traucējumi bieži ir ļoti smalki, tādēļ tos parasti nepamana līdz brīdim, kad bērnam skolā sāk rasties grūtības.
Vizuālās uztveres prasme saistās ar spēju atpazīt iepriekš redzētos tēlus un piešķirt tiem nozīmi, noteikt atšķirību starp līdzīgiem, atšķirt nozīmīgas figūras no fona detaļām un atpazīt vienu un to pašu simbolu dažādās formās. Svarīga uztveres prasme ir vizuālās secības pazīšana. Cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar secības noteikšanu, var neatšķirt vārdus “mans” un “nams”, grūtības pareizi pārrakstīt, izlaiž burtus, skaitļus.…
