Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Brīvības un atbildības principi mūsdienu audzināšanā', 1.
  • Eseja 'Brīvības un atbildības principi mūsdienu audzināšanā', 2.
  • Eseja 'Brīvības un atbildības principi mūsdienu audzināšanā', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Neapšaubāmi, ikviens kādā noteiktā savas dzīves situācijā ir izjutis un atskārtis, ka dzīves ritms šobrīd ir kļuvis straujāks un tāds kļūst joprojām. Ja esi izkritis uz brīdi no šī “ātrvilciena”, tad ir krietni jāpapūlas, nezaudējot ko būtisku, ielekt tajā atkal atpakaļ.
Skatot šī brīža straujo attīstību, kas izpaužas gan dažādos tehnoloģijas un zinātnes sasniegumos, informācijas plašajos apmēros un to ieguves iespējās, gan arī pašas dzīves sarežģītības ziņā, saprotam, ka gandrīz viss tiek pakļauts nepārtrauktām pārmaiņām. Arī audzināšanas jomā ir vērojamas izmaiņas.
Apskatot tuvāk terminus brīvība un atbildība, skatot tos saistībā ar audzināšanas procesu, vēlos noskaidrot, cik lielā mērā pedagogs un skolēns var justies brīvs savā darbības procesā.

Te nu vispirms es gribētu noskaidrot, ko gan nozīmē vārds brīvība. Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā brīvība tiek definēta kā “cilvēka iespējas un spējas domāt, darboties, uzvesties saskaņā ar personiskajiem motīviem, interesēm un mērķiem. Iekšēji brīvs cilvēks ir patstāvīgs un suverēns savas darbības mērķu un līdzekļu izvēlē un atbildīgs par pieņemtajiem risinājumiem.” [1.73]. Jau šajā skaidrojumā līdztekus tiek pieminēta atbildība, tātad brīvībai pastāv zināmi nosacījumi, kas nosaka, cik lielā mērā sabiedrība un cilvēks pats pieļauj iespējas brīvi izpausties noteiktā darbībā. Tai jābūt saskaņā ar personiskajiem mērķiem, turklāt pieņemtajiem lēmumiem vai kādas problēmas risinājumiem jābūt pamatotiem, t.i. jāizjūt un jāuzņemas atbildība pār tiem.
Skatot šos terminus audzināšanas procesā, prātā nāk kāds cits vārdu pāris – tiesības un pienākumi. Virspusēji lietojot šos vārdus, skolēnos nerodas skaidrs priekšstats par to, ko iekļauj sevī vārds tiesības. Bieži vien tas tiek izprasts kā tiesības izvēlēties, tātad arī atteikties, pašsaprotami aizmirstot par to, ka nepastāv tikai tiesības, bet katram ir arī savi pienākumi. Ar nožēlu jāatzīst, ka itin bieži skolēni pārprot šo jēdzienu nozīmi, un šo pārpratumu rezultāts var tiešā vai netiešā veidā vērsties pret pašiem skolēniem. Ļoti bieži skolēni atsaucas uz savām tiesībām, tā pilnīgi aizmirstot par pašu pienākumiem un atbildību.

Autora komentārsAtvērt
Atlants