Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.10.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Brīvības piemineklis', 1.
  • Referāts 'Brīvības piemineklis', 2.
  • Referāts 'Brīvības piemineklis', 3.
  • Referāts 'Brīvības piemineklis', 4.
  • Referāts 'Brīvības piemineklis', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Vis­pā­rī­gi fak­ti
Brī­vī­bas pie­mi­nek­lis ir viens no iz­ci­lā­ka­jiem Lat­vi­jas vēs­tu­res, ar­hi­tek­tū­ras un māk­slas pie­mi­nek­ļiem. Tas uz­celts Rī­gā kā Lat­vi­jas brī­vī­bas sim­bols un ap­lie­ci­na vi­sas tau­tas cie­ņu un mī­les­tī­bu tēv­ze­mei un tās brī­vī­bai. Ko­pā ar Brā­ļu ka­pu an­sam­bli, tas pie­der pie di­žā­ka­jiem Lat­vi­jas mo­nu­men­tā­lās ar­hi­tek­tū­ras un mo­nu­men­tā­lās tēl­nie­cī­bas pa­rau­giem, kas ie­va­da jaun­u pos­mu Lat­vi­jas ar­hi­tek­tū­ras tē­lo­tā­jas māk­slas vēs­tu­rē un ap­lie­ci­na to, ka abu šo an­sam­bļu ra­dī­tājs Kār­lis Zā­le ir lat­vie­šu mo­nu­men­tā­lās tēl­nie­cī­bas pa­mat­li­cējs.
Ga­ta­vo­ša­nās Lat­vi­jas Brī­vī­bas pie­mi­nek­ļa cel­tnie­cī­bai iz­rai­sī­ja vis­pā­rē­ju ros­mi “va­re­na­jā” tēl­nie­cī­bā.
Brī­vī­bas pie­mi­nek­lī- gan ko­pu­mā, gan at­se­viš­ķos tā ele­men­tos ie­tver­ti vis­pār­cil­vē­cis­ki ide­āli. Tie iz­teik­ti sim­bo­los, kas at­spo­gu­ļo ne ti­kai brī­vī­bas fi­lo­zo­fis­ko jē­gu, bet arī vi­sai kon­krē­tus lat­vie­šu nā­ci­jas priekš­sta­tus par brī­vī­bas iz­cī­ņas pos­miem un ga­rī­gā spē­ka ie­mie­so­ju­mu.
Sve­šo va­ru at­tiek­sme pret pie­mi­nek­li bi­ja no­rai­do­ša vai pat nai­dī­ga. To­mēr ap­zi­no­ties pie­mi­nek­ļa lie­lo po­pu­la­ri­tā­ti tau­tā, var iz­skaid­rot si­tu­āci­ju, kā­pēc 1944.ga­da ok­tob­rī, pa­dom­ju ka­ra­spē­kam ie­nā­kot Rī­gā, pa­rā­des gā­jiens no­ti­ka pie Brī­vī­bas pie­mi­nek­ļa. To­mēr jau nā­ka­ma­jās die­nās pa­dom­ju ie­stā­žu at­tiek­sme pret pie­mi­nek­li mai­nī­jās. Brī­vī­bas pie­mi­nek­li ie­kļā­va to 20.-30. ga­du kul­tū­ras pie­mi­nek­ļu skai­tā, kas ne­bi­ja pie­ņe­ma­mi pa­dom­ju po­li­ti­kai. Skaid­ri ap­zi­nā­ta dau­dzu fak­tu ig­no­rē­ša­na, no­rai­do­ša at­tiek­sme pret ne­at­ka­rī­gās Lat­vi­jas sa­snie­gu­miem pa­kļā­va dis­kri­mi­nā­ci­jai ne ti­kai Brī­vī­bas pie­mi­nek­li, bet arī K.Zā­li, ku­ra vis­ro­sī­gā­kais dar­ba posms bi­ja tie­ši starp abiem pa­sau­les ka­riem. Par Zā­les ie­gul­dī­ju­mu lat­vie­šu kul­tū­ras dzī­vē un vi­ņa dar­bu starp­tau­tis­ko ska­nē­ju­mu lie­ci­na tas, ka viņš ir mi­nēts arī Igau­ni­jas, Lie­tu­vas, Vā­ci­jas un ci­tu val­stu en­cik­lo­pē­di­jās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants