-
Saziņas struktūras izpratne
Katrs cilvēks dzīvo sabiedrībā, specifiskā kultūrvidē un nemitīgi , ik brīdi atrazdamies saskarsmē ar citiem. Visi cilvēka nodarbošanās veidi, sajūsmas, prieki, rūpes un sarūgtinājumi ir saistīti ar līdzcilvēkiem un norit saskarsmes kontekstā. Ir pierādīts , ka normāli attīstītam cilvēkam ir tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi ir iedzimta un instinktīva. Saskarsme tiek uzskatāma par cilvēces garīgās dzīves galveno esamības formu un vienu no senākajām un sarežģītākajām katras tautas garīgās kultūras .
Tiek nodalītas trīs galvenās strukturālos saskarsmes aspektus:
1.Komunikatīvais- saskarsme kā informācijas apmaiņa
2.Interaktīvais- saskarsme kā mijiedarbība
3.Aperceptīvais- saskarsme kā savstarpēja uztvere [1.18]
Saskarsme sevī ietver konkrētus ietekmēšanas elementus , ar kuru palīdzību cilvēks ne tikai nodod un saņem informāciju , bet arī cenšas panākt noteiktus mērķus, piemēram, ietekmēt saskarsmes partneri, saskaņot rīcību, ierosināt vai arī pārtraukt kādu no partnera darbībām.
Psihokulturālajā aspektā uzsvars tiek likts uz kognitīvajiem procesiem un to, ka saskarsmē vienlaikus darbojas cilvēka intelektuālā, emocionālā un gribas sfēra.
Informāciju saziņas procesā iespējams nodot kā tiešas saskarsmes ceļā, tā arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību, izmantojot dažādas saziņas formas, piemēram, vēstules, ziņojumus, apraksti, sarunas, apsveikumi, referāti, diskusijas, u.c.…
Cilvēkam kā sabiedrības būtnei un sabiedrības sastāvdaļai ir iedzimta vajadzība un nepieciešamība sazināties citam ar citu. Bez šīs saziņas neveidojas arī pilnvērtīgas būtnes. Daudziem no mums ir pazīstama tā sauktā verbālā- vārdiskā un neverbālā – ķermeniskā- ar mīmiku, žestiem, stāju saziņa. Pateicoties E.Kramiņam mēs varam apgūt paraverbālo jeb balsisko saziņu. [1.,7] Valoda- tā ir prāta izteiksme; Balss- tā ir vitalitātes izteiksme; Ķermenis- ir dvēseles izteiksme. [1.,9] Ikvienam cilvēkam, ikvienam no mums balss ir instruments viņa profesionālajā darbībā, bet tieši tās tembrs, spēks intonāciju daudzveidība un dikcija ir galvenie , nozīmīgākie faktori, kas nosaka šīs darbības efektivitāti. Māka prasmīgi runāt un veiksmīgi kontaktēties ir svarīgs ikvienas personas personības aspekts, ko nodrošina valodas, runas un saskarsmes prasmes, kā arī spēja šīs prasmes pielietot visdažādākajās dzīves situācijās, izjūtot saskarsmes partnera opozīciju. Un nepieciešamo komunikatīvo kompetenci veido gan katra cilvēka individuālās prasmes, kas iegūtas tehniskās un arodizglītības iespaidā, gan atbilstīga sociālā uzvedība, spēja strādāt komandā, iniciatīva un gatavība uzņemties atbildību. Balstoties uz zinātniskajā literatūrā izteiktajām atziņām, var secināt, ka runas prasme kā vārdiskās saziņas sastāvdaļa caur gadu simteņiem nav zaudējusi savu aktualitāti un nozīmīgumu arī mūsdienās
