-
Krusta karu nozīme Baltijas tautām
Igauņus vēlējās pakļaut gan baznīcas vadītāji, gan zobenbrāļu ordenis, gan dāņi un krievi. Šajā laikā notika igauņu sacelšanās pret svešzemniekiem. Igauņi no dāņiem bija apguvuši prasmi izgatavot akmeņu metamās ierīces- petarellas. Viņi bija iemācījušies rīkoties ar tā laika spēcīgākajiem šaujamieročiem- arbaletiem. Viņi palīdzēja šo prasmi apgūt arī citiem, tādējādi vēršot rietumnieku ieročus pret viņiem pašiem. Atbrīvotajos apvidos iezemieši „attīrījās” no kristības, pat savus mirušos izraka no kristiešu kapsētām un apbedīja pēc savām senajām paražām. Igauņu sacelšanās tika apspiesta. Pāvests Honorijs III bija iecerējis jaunkristītajās Baltijas zemēs (līvu, latgaļu un igauņu novadus) nodibināt Baznīcas valsti, kas būtu atkarīga tikai no pāvesta. Visus svarīgākos politiskos un administratīvos jautājumus risināja pāvests.
Krusta kari veicināja Latvijas un Igaunijas teritorijas iedzīvotāju pakļaušanu svešzemnieku virskundzībai, uz daudziem gadsimtiem aizkavēja dabisko vienotas tautas un valsts veidošanās procesu, tomēr tas veicināja sentēvu kultūrai veidoties ciešām saitēm ar Rietumeiropas zemju kultūru. Baltijas tautas saglabāja savas valodas un raksturīgās kultūras iezīmes.
…
12. gs. krusta kari , kas līdz šim notikuši tikai Eiropas daļā ap Vidusjūru, Austrumos un, lai gūtu peļņu arī Āzijā, tiek pārcelti arī uz Baltijas jūras reģionu- uz pašreizējo Baltijas valstu teritoriju. Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11. līdz 13. gadsimtam, kuras sankcionēja Romas pāvests. Krusta kara mērķis bija kristīt pagānus vai atbrīvot kristiešu svētās vietas no nekristiešiem jeb pagāniem. Pāvests apsolīja krusta karu dalībniekiem atlaist grēkus par karošanu baznīcas jeb Dieva vārdā. Esejā es stāstīšu par krusta karu nozīmi Latvijas un Igaunijas teritorijā dzīvojošajām tautām.