Eiropas apvienošanās cēloņi
Galvenais Eiropas valstu apvienošanās cēlonis ir gadsimtu ilgā pieredze, kad Eiropas valstis “noasiņoja” savstarpējos karos, kas visasāk izpaudās abos pasaules karos, kas būtībā bija Eiropas kari, jo šie kari izcēlās un pa lielākai daļai arī norisinājās tieši Eiropā. Pēc II Pasaules kara, kurā Eiropa bija zaudējusi vairāk nekā 50 miljonu dzīvību, Eiropas valstis saprata, ka savstarpējie kari nenāk par labu nevienai un miers būtu daudz izdevīgāks visām Eiropas valstīm. Eiropai apvienojoties, tiktu darīts gals savstarpējiem kariem un atbrīvotos lieli resursi, turklāt vienota Eiropa būtu daudz spēcīgāka, lai varētu stāties pretī tolaik lielākajam Eiropas biedam – PSRS, kas sevi spilgti parādīja Čehoslovākijas valsts apvērsuma un Berlīnes blokādes laikā. Tātad otrs apvienošanās cēlonis bija kopējs drauds no komunistisko valstu puses – Eiropas valstis nevēlējās, lai visā Eiropā uzvarētu komunisms un tās nokļūtu PSRS ietekmē. Turklāt ASV bija paziņojusi, ka Māršala plāna palīdzību tā Eiropai sniegs, tikai tad, ja Eiropas valstis savstarpēji sadarbosies šīs palīdzības izmantošanā. Vēl viens apstāklis bija tas, ka vienota Eiropa varētu līdzsvarot ASV un PSRS varenumu – mūsdienās Eiropa vēlas būt līdzvērtīgs konkurents ASV un Japānai, bet nākotnē arī Ķīnai. Apvienojoties pilnā mērā būtu izmantoti Eiropas ekonomiskie un militārie resursi, jo tie tiktu organizēti ne vairs nacionālā, bet jau visas Eiropas mērogā.…
