Hroniskie hepatīti

2.3.3.Pārmantota hemohromatoze
Etioloģija
Pārmantota hemohromatoze jeb primāra hemohromatoze ir saistīta ar izmaiņām HLA-A3 6 hromosomas īsā pleca gēna mutāciju (cisteīns aizvietots ar tirozīnu), un šī mutācija ir atrasta 83% homozigoto pacientu. Slimība tiek pārmantota autosomāli recesīvā veidā.
Patoģenēze
Normā organismā ir apmēram 3 - 4 g dzelzs. Dienā no intestinālā trakta vīriešiem uzsūcas ~1 mg, bet sievietēm - 1,5 mg dzelzs. Dzelzs absorbcija tiek regulēta atkarībā no dzelzs rezervēm organismā. Primāras hemohromatozes gadījumā dienā no intestinālā trakta uzsūcas 4 mg un vairāk dzelzs. Mehānisms, kas rada pastiprināto dzelzs absorbciju līdz šim nav zināms, taču zināma loma tiek piedēvēta HFE proteīnam un beta - mikroglobulīnam. Rezultātā rodas pastiprināta dzelzs akumulācija ar tā izgulsnēšanos parenhimatozajos orgānos, paaugstinātu feritīna līmeni un transferīna piesātinājumu. Tādējādi gada laikā uzkrājas ~1 g dzelzs, radot apmēram 20 g dzelzs uzkrāšanos organismā laika posmā no 18 līdz 40, 50 gadiem. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc slimība parasti manifestējas šajā vecumā, jo klīniskā aina parasti attīstās, kad organismā ir uzkrājies vairāk par 20 g dzelzs. Aknas parasti ir pirmais orgāns, kas tiek skarts pārmantotas hemohromatozes gadījumā, un hepatomegāliju sastop vairāk kā 95% simptomātiskiem pacientiem.
Makroskopiskā aina
Aknas palielinātās, blīvas, mikrovezikulāras. Pārgriežot brūngani - rūsas krāsas.
Mirkoskopiskā aina
Dzelzs depozīti hepatocītos. Hemosideroze.
Iznākumi
Process ir atgriezenisks kamēr neattīstījās diabēts un aknu ciroze.
Komplikācijas
Hepatocellulāra karcinoma, aknu ciroze, sirds mazspēja, diabetes mellitus.
Laboratoriski funkcionālā diagnostika
Ģimenes anamnēze. Klīniska aina: hepatomegālija, ādas pigmentācija, cukura diabēts, artropātija, impotence, dilatācijas kardiomiopātija. Laboratoriski nosaka: seruma dzelzs līmeņi, transferīna piesātinājumu, dzelzs saistītspēju. Seruma feritīna koncentrācijas noteikšana. Slimības sākumā uz augsto dzelzs līmeni asins plazmā norāda transferīna daudzums. Vēlākā stadijā, kad jau vērojama dzelzs deponēšanās orgānos, paaugstinās feritīna līmenis, un, kad aizsākas orgānu izsīkuma sindroms un aknas vairs nesintezē transferīnu, samazinās transferīna līmenis un feritīna līmenis strauji pieaug. Feritīna līmenis virs 1000 ng/ml liecina par ievērojamu orgānu bojājumu un funkcijas izsīkumu. Jāveic ģenētiskais tests, kas nosaka C282Y vai H63D gēnu mutāciju. Šī analīze simtprocentīgi apstiprina pārmantotas hemohromatozes esamību. Aknu biopsija.
…