-
Vēris
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Vēris | 3 |
| 2. | Slapjais Vēris | 4 |
| 3. | Vestienas vēri | 5 |
| 4. | Vēra izplatības raksturojuma piemērs | 7 |
| 5. | Ejam uz vēri | 8 |
| Izmantotā literatūra | 9 |
4.Vēra izplatības raksturojuma piemērs
Valsts mežos pārsvarā ir skujkoku audzes: egle (39%), tad seko bērzs (33%) un priede (19%), bet pārējos mežos izplatītākie ir lapu koki: bērzs (33%) un baltalksnis (26%). Saldus rajonā pēc audžu vecuma lielāko platību aizņem briestaudzes vecuma bērzu audzes 18,5 tūkst. ha jeb 18,9%. Rajonā I bonitātes audzes sastāda 45%, bet V bonitātes audzes sastāda tikai 1% no kopējās mežu platības. (Bonitāte - cilvēku radīta iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā. Bonitātes apzīmēšanai lieto ciparus no I - V. Augstākā bonitāte ir I, zemākā V.) Mežaudzēm vidējā biezība ir 0,68. Sadalījumā pa meža augšanas apstākļu tipiem sausieņu meži aizņem vislielāko platību 72 % no kopējās ar mežu apklātās platības. Izplatītākie sausieņu meža augšanas apstākļu tipi ir Vr - vēris (48%), Dm - damaksnis (22%). Slapjaiņi aizņem 10% no ar mežu apklātām zemēm. No kuriem izplatītākie mežu augšanas apstākļu tipi ir Vrs - slapjais vēris (6%) un Dms - slapjais damaksnis (4%). Purvaiņi aizņem 7%, un izplatītākais augšanas apstākļu tips ir Nd - niedrājs (3%) un Db - dumbrājs (3%). Āreņi aizņem 7%, un izplatītākais tips ir As - šaurlapu ārenis (4%). Kūdreņi aizņem 4%, un izplatītākais tips ir Ks - šaurlapu kūdrenis (2%).
…
Vēri, Vr(Oxalidosa)- sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs. Aizņem 19,0% Latvijas mežaudžu kopplatības. Augsne bagāta, tipiskie podzoli (priedes, egles un apses audzēs) vai velēnu podzolaugsne (bērza un baltalkšņa audzēs), mālsmilts, smilšmāls, retāk māls vai smalka smilts; sastopamas arī brūnās meža augsnes. Notiek intensīva vielu aprite.










