Darba tirgus ir esošo un potenciālo darba ņēmēju un darba devēju kopums. Šajā tirgū kā prece tiek piedāvāts darbaspējas. Visās valstīs un vienmēr ir bijušas dažādas ar to saistītas problēmas, tikai citai vairāk ,citai mazāk. Arī Latvijā ir daudzas darba tirgus problēmas, kas saistās ar darba algu, apstākļiem, kvalifikāciju. Šīs problēmas noved no vienas otrā, kā, piemēram, kvalificētu darbinieku trūkums noved pie ārzemju darbaspēka izmantošanas, apstākļu spiesti iedzīvotāji strādā neatbilstoši savai profesijai, jo viņi grib nopelnīt sev iztiku, bet ir daudz arī tādu cilvēku, kurus neapmierina darba alga, (Latvijā patiešām ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā). Ar šīm problēmām nevar izkarot īsā laika posmā, tam ir vajadzīgs laiks un arī tad pilnībā tās nevar izskaust.
Darbaspēka emigrācija rada darbinieku trūkumu, algas aug straujāk nekā darba ražīgums. Nereformētās izglītības sistēmas dēļ vērojama pieprasīto un piedāvāto profesiju neatbilstība. Darba ņēmējiem rodas nepamatots optimisms, ka ienākumi turpinās augt tikpat strauji, tas veicina iekšzemes patēriņu un kavē uzkrājumu veidošanos.
To visu, iekļaujoties četrās darba tirgus problēmās, autors apskata un analizē šajā referātā un vēlas arī citiem darīt zināmu.…
