Sabiedriskajām precēm piemīt gluži pretējas pazīmes salīdzinājumā ar privātajām precēm, tās ir:
Kopīga patērēšana – tās nekonkurē patēriņā ar citām precēm un pakalpojumiem (preces var vienlaicīgi lietot vairāki cilvēki, indivīda patēriņš nesamazina iespējamā patēriņa apjomu citiem)
Nav ieslēdzamas – ja vienreiz šis produkts ir saražots, tad nav iespējams izslēgt no tā patērēšanas pat tās personas, kas par to nemaksā.
• Nav dalāmas - vairumu sabiedrisko produktu nav iespējams sadalīt atsevišķās vienībās.
Šīs pazīmes piemīt tādām sabiedriskām precēm kā valsts aizsardzība, bākas, ielu apgaismošana, plūdu aizsargdambji un tamlīdzīgi – tās ekonomikā tiek dēvētas par īsti sabiedriskajām precēm. No īsti sabiedriskas preces patērēšanas nevar izslēgt pat tos, kas atsakās maksāt, un vienas personas produkta vai pakalpojuma patēriņš nesamazina tā derīgumu citiem. Piemēram, valsts aizsardzība.
Ekonomikā sabiedriskās preces, kuras neatbilst īsti sabiedriskās vai privātās preces raksturojumam, dēvē par šķietami sabiedriskām precēm. Piemēram, cilvēku izglītošana vai viņu veselības aprūpe.9
…
