Džordžs Kellijs - konstruktu teorija

Secinājumi
Konstruktus veidojam, lai piedotu jēgu pieredzei, sasaistītu to ar iepriekšējo pieredzi.
Lai cilvēks realizētu sevi, konstruktu sistēmai nepārtraukti jāmainās.
Konstrukti nav identiski ar verbālajiem apzīmējumiem (valodas vārdiem), kaut gan šie apzīmējumi ļoti bieži tiek lietoti, lai nodotu savas personiskās pieredzes nozīmes citiem.
Cilvēkiem piemīt tendence savās konstrukcijās iekļaut tos simptomus, par kuriem viņi ir lasījuši (piem., medicīnas enciklopēdijā) vai kurus redz citos cilvēkos – Piemēram, 1.kursa psihologi sāk mācīties psiholoģiju un apskata psihiskas saslimšanas un pēkšņi liekas, ka apkārt ir daudz ļoti dīvainu cilvēku, ar labi novērojamām lietām, par kurām mācīja.
Personiskā konstrukta saturs nosaka un prognozē turpmāko uzvedību.
Katra cilvēka personības konstrukti ir unikāli.
Kellijs cilvēkus pielīdzina pētniekiem, jo viņi veido savus konstruktus, daudz ko secina no tiem, izveido hipotēzes par savu rīcību nākotnē, un ja tie neapstiprinās vai neder-nodara kaitējumu, viņi tos maina un pielāgo vajadzīgajai situācijai.

…