Renē Dekarts par zināšanu galveno uzdevumu uzskatīja cilvēka varu pār dabas spēkiem, tehnisku līdzekļu atklāšanu un izgudrošanu, cēloņu un darbības izzināšanu un cilvēka dabas pilnveidošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, R. Dekarts atzina par nepieciešamu iepriekš apšaubīt visa esošā pastāvēšanu. Šīs šaubas nav pārliecība, ka esošais nav izzināms, bet gan paņēmiens droša izziņas principa atrašanai. Par šādu principu viņš uzskatīja tēzi, kas kļuvusi slavena "es domāju, tātad es esmu". Pamatojoties uz to, Dekarts mēģināja atvasināt arī Dieva pastāvēšanu un pēc tam pārliecību par pasaules realitāti. Mācībā par izziņu Dekarts lika pamatus racionālismam. Tā kā matemātisko zināšanu vispārīgais un nepieciešamais raksturs viņam šķita izrietam no pašas prāta dabas, tad izziņas procesā Dekarts lielu lomu ierādīja dedukcijai, kas balstīta uz drošām intuitīvi aptveramām aksiomām.
Viņš uzteicies , ka zināšanas tikai tad var būt noderīgas mūsu dzīves vadīšanai, ja varam būt pilnīgi droši, ka tās ir pareizas un neapšaubāmas. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka mūsu zināšanas, piemēram, uzskati (idejas) par pasauli, tiešām atbilst īstenībai, t.i., tās ir patiesas.
…
