Ieskaite politikas teorijas vēsturē

1. Makss Vēbers, līdz ar modernās valsts sistēmas izveidošanos, raksta par tai līdzi nākošajām jaunām sociālajām grupām.
Kā pirmo no tām viņš min profesionālos politiķus. Tie ir ļaudis, kas paši nevēlas būt kungi vai harizmātiskie vadoņi, bet iestājas šo politisko kungu dienestā. Iespējams, ka tie šo dienestu izmanto mērķim lai iegūtu popularitāti un paši kļūtu par šādiem vadoņiem.
Ir divi profesionālo politiķu veidi, kas gan reti ir sastopami „tīrā” veidā. Pirmā grupa ir tie, kas dzīvo priekš politikas. Tādā gadījumā tam ir nepieciešami daži ekonomiskie priekšnoteikumi. Tiem ir jābūt materiāli neatkarīgiem no ienākumiem, ko nes politika un jāvar pilnvērtīgi eksistēt arī bez tiem. Viņi no politikas veido savu dzīvi. Tie vai nu dzīvo ar pārliecību, ka kalpojot politikai veido savu dzīvi, vai arī bauda iegūto varu.
Politiķi, kas dzīvo no politikas ir atkarīgi no ienākumiem, ko tā nes. Tas nebūt nenozīmē, ka šādi indivīdi savu nākšanu pie varas uzreiz centīsies pārvērst materiālās vērtībās. Tādēļ tādi cilvēki var iesaistīties politikā tikai saņemot par to atalgojumu. Viņiem politika nevar būt tikai kā „goda” amats.
Modernās valsts rašanās neapšaubāmi atnes sev līdz arī ierēdniecību. Moderno ierēdniecību var salīdzināt ar augsti kvalificētiem strādniekiem, kas ir sagatavota ilgstošās studijās. Tā nav iespējama bez savas kārtas goda izpratnes, jo pretējā gadījumā palielinās grūtības ar korupcijas apkarošanu.
Ir dažādi demokrātiskās ierēdniecības modeļi. Amerikas modeļa ierēdņus ieceļ ievēlētās amatpersonas un līdz ar citas amatpersonas ievēlēšanu tā formē sev uzticamu ierēdņu komandu. To varētu saukt par komandas principu. Otrs modelis ir izplatīts rietumeiropā.
…