Vidējais akmens laikmets jeb mezolīts (12. – 8. Gt. Pmē)
Cilvēki jau grupējās lielos kolektīvos, pārsvarā upju, ezeru vai jūru piekrastē kur arī ierīkoja apmetnes, cēla primitīvus mājokļus.
Mainījās domāšanas veids, cilvēki spēja notiekošo vispārināt.
Tapat kā poleolītā parādijās gleznojumi uz alu sienām, bet mainās attēlojuma raskturs – izzūd konkrētība, parādās shematizācija. Izmanto melnu, baltu vai sarkanu krāsu, nav krāsu daudzveidības kā iepriekš.
Dauzdi zīmējumi ir saistīti ar mēdību ainām, kurā parādās ne tikai dzīvnieki, bet arī cilvēks. Tēlojumi kļūst dināmiski. Cilvēka kustību tēla radīšanai kalpo tikai izteiksmīgas svītras, kas ir ieskicētas un kombinētas ļoti prasmīgi. (Austrumspānija, Valtorta; Spānija Morelli la Villas)
Parādās darba ainu tēlojumi (augļu vākšana) un deju kustības zīmēšanā.…
