Agrajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā iezīmējās plašāki apgabali, kuru iedzīvotājus cieši saistīja dažāda veida- gan saimnieciskie, gan radnieciskie, gan reliģiskie un, iespējams, arī administratīvi politiskie sakari. Šo sakaru nostiprināšanās sekmēja atsevišķu apgabalu savdabīgas kultūras izveidošanos, kas, jādomā, bija saistīta ar etniskām atšķirībām. Tās izpaudās apbedīšanas tradīcijās, rotu komplektos, dažkārt arī darbarīkos un podniecībā. Šie apgabali ietver arī daļu no kaimiņzemju teritorijas.
Zemgaļu veidošanās notika, tiem izdaloties no plašāka arheoloģiskās kultūras areāla 1.-4.gs. Dienvidlatvijas, Ziemeļlietuvas un Žemaitijas kolektīvo kapu uzkalniņu ar akmeņu riņķi kapulauku izplatības teritorijā.
Latvijas dienvidu teritorijā 1.gs. pirmajā pusē pastāvēja uzkalniņu ar akmens riņķi kapulauku kultūra. Latvijas teritorijā ir izdalāmas divas lokālas šīs kultūras grupas: austrumu- Augšzemē un Aiviekstes baseinā un rietumu- Zemgales līdzenumā un dienvidrietumu Vidzemē. Tieši šo rietumu grupu pētnieki saista ar zemgaļiem. …
