Vērtējums:
Publicēts: 14.03.2023.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 1.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 2.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 3.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 4.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 5.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 6.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 7.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 8.
  • Eseja 'Vokāla mūzika', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Iedalījums pēc atskaņotājsastāva:
Atskaņotājsastāva ziņā vokālā mūzika iedalās:
1. mūzika tikai dziedātājbalsīm (a cappella) vai arī balsīm ar instrumentu pavadījumu,
2. mūzika lielam izpildītāju skaitam (kormūzika, vokālsimfoniskā mūzika) vai nelielam
atskaņotājsastāvam (tikai solistam vai ansamblim).
Klasiskajā (akadēmiskajā) mūzikā vokālos darbus nelielam atskaņotājsastāvam apzīmē par
vokālo kamermūziku; tās izplatītākais žanrs ir solodziesma (dziesma balsij ar pavadījumu,
visbiežāk klavierēm).
Vokālajā mūzikā dziedātājbalsīm ir galvenā loma vai arī vismaz līdzvērtīga funkcija
instrumentu partijām; taču, ja priekšplānā ir instrumentu skanējums, ko dziedājums tikai
papildina, tad skaņdarbs drīzāk uzskatāms par piederīgu instrumentālās mūzikas sfērai
(piemēram, “Sirēnas”, Sirènes, no franču komponista Kloda Debisī, Achille-Claude Debussy,
orķestra cikla “Noktirnes”, Nocturnes, 1899).
Opera, operete, mūzikls un citi muzikālā teātra žanri, kas saistās ar dziedāšanu, pieder
skatuves mūzikas jomai. Tomēr fragmenti no šo žanru darbiem, kas tiek atskaņoti arī
koncertsniegumā (piemēram, operārijas, ansambļa un kora numuri), vienlaikus pārstāv vokālo
mūziku. …

Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants