Katras sabiedrības pamatos ir indivīds, kurš veido sabiedriskās organizācijas formas, lai izdzīvotu. Un piedzimstot katram indivīdam ir neatņemamas tiesības uz rīcības brīvību, bet, lai izdzīvotu, cilvēks veido kopienas, kuras pasargā to. Šajās kopienās ir likumi, kas jāievēro, lai savstarpēji varētu izdzīvot- nākas sniegt daļu brīvības un pašnoteikšanās kopienas labad, kura apmaiņā sniedz drošību un pašatražošanās iespēju. Tā notiek ‘dabiskās’ varas nodošana sabiedrības kopējā labuma labad. Indivīdu kopumu, kas izveidojis kopumu un labprātīgi atteicies ‘dabiskās’ varas sauc par ‘pilsonisko’ sabiedrību. Pilsonisko sabiedrību raksturo likumi, kas reglamentē sabiedrības brīvības galējās robežas.
Likums, kas iegrožo sabiedrības brīvības tieksmes līdz ar to nodrošinot sabiedrības drošību ‘no pašas sabiedrības’. Varu, kas ir uzticēta no indivīdu puses, iedala trīs atšķirīgās pēc mērķa varās, kuras nodrošina kopienas optimālu funkcionēšanu pret indivīdiem pildīšanu. Trīs varas veidi: likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara. Likumdevējvara nodrošina likumu veidošanu un labošanu, tā pārstāv kopienas suverenitāti, izpildvara, kuru pārstāv valdošā grupa, veic tiešo politisko darbību, bet tiesu vara, kuru nosacīti pārstāv tiesnesis, izšķir konfliktus un veic iztiesāšanas funkcijas. …
