| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Berze | 4 | |
| Kāpēc ir nepieciešama berze? | 4 | |
| Kāpēc nav nepieciešama berze? | 4 | |
| Berzes spēks | 5 | |
| Berzes spēka veidi | 5 | |
| Sausās berzes spēks | 5 | |
| Miera berzes spēks | 5 | |
| Slīdes berzes spēks | 6 | |
| Slapjās jeb viskozās berzes spēks | 6 | |
| Rites berzes spēks | 7 | |
| Pretestības spēks | 7 | |
| Izmantotā literatūra | 9 |
Miera berzes spēks nedrīkst pārsniegt maksimālo vērtību (Fb)max. Ja ārējais spēks lielāks par (Fb)max, ķermenis sāk slīdēt. Berzes spēku šajā gadījumā sauc par slīdes berzes spēku.
Slīdes berzes spēks
Slīdes berze rodas, ja viens ķermenis slīd pa otra ķermeņa virsmu. Slīdes berzi raksturo berzes spēks, kas bremzē slīdēšanas kustību.
Berzes spēku, kas darbojas uz slīdošu ķermeni, sauc par slīdes berzes spēku. Tas ir tieši proporcionāls virsmas reakcijas spēkam un slīdes berzes koeficientam.
Slīdes berzes spēku aprēķina sareizinot slīdes berzes koeficientu un virsmas reakcijas spēku un to apraksta ar šādu formulu:
F_b=μ*F_r
Palielinot ķermeņa svaru un palielinot berzes koeficientu, palielinās arī berzes spēks. Slīdes berzes spēks darbojas gadījumos, kad ķermenis kustas vai arī ķermeni cenšas izkustināt no vietas.
Slīdes berzes koeficients ir berzes spēka un virsmas reakcijas spēka attiecība. Berzes koeficientu var viegli noteikt starp jebkuriem diviem materiāliem, ja ir iespējams izmērīt berzes spēku, kurš ir vienāds ar vilcējspēku, kad ķermeni pārvieto vienmērīgi, un smaguma spēku, kurš uz horizontālas virsmas ir vienāds ar reakcijas spēku. Tabulā ir parādīti dažādi slīdes berzes koeficientu lielumi.
…
Lai gan dažādu ķermeņu virsmas šķiet gludas, apskatot tās palielinājumā, var redzēt, ka patiesībā virsmas klāj lielāki vai mazāki negludumi. Saskaroties dažādu ķermeņu virsmām, šie negludumi sāk ķerties cits aiz cita, līdz ar to rodas pretestība, kas kavē viena ķermeņa kustību attiecībā pret otru. Šo pretestību sauc par berzi, bet šīs mijiedarbības spēku sauc par berzes spēku. Berzes spēkam ir gan vēlamas, gan nevēlamas īpašības. Ja nebūtu berzes spēka, tad mēs nevarētu atsperties no zemes, lai ietu, vai mašīna nevarētu "atsperties" no ceļa virsmas. Visur, kur berze nav nepieciešama, to cenšas samazināt. To var panākt, eļļojot berzē esošās virsmas, pārejot no slīdes berzes uz rites berzi (piemēram, izmantojot gultņus) vai arī izvēloties piemērotus materiālus, kuriem ir mazāka savstarpējā berze. Gāzes vai šķidruma izraisīto spēku, kas traucē kustību, sauc par pretestības spēku.
