Dzīvības pirmsākumi atrodami 3,5 miljardu gadu tālā pagātnē. Kopš Zemes izveidošanās notikusi pakāpeniska planētas virsmas atdzišana – izveidojās ciets ārējais apvalks – Zemes garoza, kā arī jūras un okeāni – dzīvības „šūpulis”. Pašas vienkāršākās dzīvības formas bija vienšūņi. Tie parasti nesaglabājas, bet ir zināmi netieši to eksistences pierādījumi: apskatāms oglekļa minerāls šungīts, kas veidojies no senajiem jūras organismiem. Izplatītāki ir cianobaktēriju jeb zilaļģu veidojumi – stromatolīti.
Sākoties paleozoja ērai, jau pastāvēja labi attīstīti daudzšūnu organismi, turklāt kopš kembrija perioda dzīvniekiem attīstījās skelets – čaulas un dažādi ķermeņa apvalki, kas to izturības dēļ spējuši saglabāties simtiem miljonu gadu, un tagad apskatāmi vitrīnās. Paleozojam raksturīgi daudzveidīgi jūras iemītnieki – gliemji, brahiopodi, koraļļi, sūkļi, vēžskorpioni u.c.…
