Grāmata jaunieša pasaulē var mainīt krāsas, atkarībā no brīža, kad to lasa: tā atnes gadalaikiem un vēlmēm raksturīgas krāsas un aromātus, kuri ieplūst sirdī un prātā. Man šķiet, ka grāmata ir neparasts objekts - tā tiek apskatīta, novērtēta, lietota, atlikta atpakaļ plauktā un no jauna atrasta. Taču jauniešiem ir radies iespaids, ka tas ir garlaicīgi. Lielākajai daļai tās asociējas ar kaut ko aizvēsturisku. Un tikai neliela daļa jauniešu lasa ne tikai obligātās skolas programmas grāmatas, bet lasa tādēļ, ka jūt lasīšanas nepieciešamību. Jau mūsdienās grāmatas pārsvarā lasa cilvēki, kuriem ir vairāk nekā četrdesmit gadu.…
