Šī atziņa, manuprāt, izcili atspoguļo romāna „Vilkaču mantiniece” notikumus.
Citāts no noveles - „Kamēr šis naids ar lielu skaļumu ticis nēsāts apkārt pa visu draudzi, darāmie darbi padarījušies klusi un nemanāmi”. Ar šo teikumu jāsaprot, ka naidu var just vienkārši par to domājot, jo domām ir liels spēks. Dievlodziņu jaunākajām paaudzēm taču nebija nekādu iemeslu ienīst Vilkačus, bet šīs emocijas jau bija pašsaprotamas, iedzimtas. Cilvēks dara visus savus ikdienas darbus, bet tajā pašā laikā domā par naidu kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu.…
