Bez pārspīlējuma var teikt, ka mūsdienās miljoniem cilvēku cieš no muskuļu bezdarbības. Pēdējo simt gadu laikā muskuļu darbaspēka enerģijas izmantošana kopējā planētas bilancē samazinājusies no 94 procentiem līdz 1 procentam.
Perspektīva, kas paveras cilvēcei, nomainot smagu fizisku darbu ar darba procesa pilnīgu automatizāciju, spēj sevī zināmu ļaunumu, jo noved pie nepietiekošas kustību aktivitātes (hipodinamijas). Arvien vairāk cilvēku slimo ar aterosklerozi, stenokardiju, hipertoniju un citām sirds un asinsvadu saslimšanas slimībām. Arī miokarda infarkts ir kļuvis “jaunāks”. Ar šo slimību sirgst garīgā darba darītāji, kuriem ik dienas nākas izjust lielu nervu sasprindzinājumu.
Protams, visvienkāršāk ir visā vainot civilizāciju, sabiedrības progresu. Taču jāapzinās, ka cilvēces procesa gaita arī turpmāk neapstāsies. Un ka ļaunuma cilvēka veselībai nodara tikai nepareiza civilizācijas augļu izmantošana.
Hipodinamija rada izmaiņas centrālajā nervu sistēmā un endokrīnajā sistēmā, un tāpēc emocijas nav noturīgas, arī vielmaiņa nenorit normāli. Bez tam samazinās muskuļu masa un izmainās kaulaudu sastāvs, strauji pavājinās sirds un asins vadu saslimšanas slimības funkcijas, līdz ar to pazeminās organisma darbaspējas, tiek traucētas arī kuņģa un zarnu trakta funkcijas, nieru darbība.…
