Ikvienam no mums ir savas vērtības un noteikti dzīves principi pēc kuriem mēs cenšamies dzīvot. Sabiedrībā pastāv daudz vispārpieņemtu uzvedības normu, pastāv ētika un etiķete. Ētika audzina mūsos dzīves gudrības un vērtības. Ievērojot ētiku, mēs saprotam, kas dzivē ir vērts, iepazīstam dzīves vērtības. Protams, ikviens cilvēks ir individualitāte, tāpēc ikkatram cilvēkam ir savas noteiktas vērtības.
Ētika tradicionāli tiek uzskatīta par filozofijas nozari, kura nodarbojas ar refleksiju par morāli un tikumību. Ētikas vēsture ietver filozofisku refleksiju, kurā salīdzināti, noliegti, atzīti, papildināti un atmesti dažadi uzskati par samērā tradicionālo morāles filozofijas priekšmetu. [., 11.]
Ētikas teorijas atklāj pašizziņas ceļu, jo morāle nav tikai normu, vērtību pikedāvājums un vērtējums, bet arī pašiepazīšana, pašveides ierosinājums un programma. Tā iesaistās atbildes meklējumā uz jautājumu, kas ir cilvēks, kā arī veido katram laikmetam raksturīgu paštēlu. [ ., 5.]
Ar zinātne nav brīva no vērtībām.…
