Sabiedrībā valdošajās attiecībās notiek cilvēku pastāvīga savstarpējā mijiedarbība,
mijiedarbība notiek arī starp cilvēkiem un dažādiem priekšmetiem un, attīstoties, sarežģījoties sabiedriskajām attiecībām, rodas ne tikai nepieciešamība pēc tiesību normām, kuras šīs attiecības sakārtotu un noregulētu, bet arī pēc tādām tiesību normām, kuras atvieglotu cilvēku stāšanos šajās attiecībās, paātrinātu un nesarežģītu to.
Līgumu slēgšanas formas brīvības principa mērķis ir tieši to arī nodrošināt - paātrināt un atvieglot civiltiesisko apgrozību.
Līgumu slēgšanas formas brīvības princips nosaka, ka līguma slēgšanas dalībnieki
var brīvi izvēlēties, kādā formā līgumu slēgt : rakstiski, mutiski vai ar konkludentām darbībām; tādejādi tiesiska darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata. Protams, darījuma slēgšanas dalībnieki var brīvi izlemt, kādā formā darījumu ietērpt, tikai izņemot likumā ( Civillikuma 1483.pants. ) tieši norādītus gadījumus, kad darījums
jāizteic rakstiski : kad likums prasa darījuma rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu; slēdzot darījumu pagasttiesās, notariātos vai pie amatpersonām; kad tas jāieraksta zemes grāmatās; arī kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata.…
