Zīdītāji

Cūkdelfīna apraksts
Cūkdelfīns ir viens no mazākajiem zobvaļiem
Parasti 1,5—1,8 m garš
Svars 50—60 kg
Ķermeņa forma torpēdveida, galva noapaļota
Krūšu spuras īsas un noapaļotas, muguras spura īsa, trīsstūrveida
Mugura, sāni un spuras tumšas, vēders balts vai gaiši pelēks
Pieaugušie cūkdelfīni barojas ar dažādām zivīm — gan ar plekstēm, gan ar reņģēm, mazām mencām un makrelēm
Jaunie dzīvnieki barojas galvenokārt ar mazajiem jūras grunduļiem, čūskzivīm un jūras vēdzelēm
Cūkdelfīns elpo atmosfēras gaisu (ar plaušām), tāpēc nokļūšana zvejnieku tīklos tam ir liktenīga

Parastais cūkdelfīns sastopams ziemeļu puslodes jūrās un okeānos
Melnajā un Azovas jūrā sastopama cūkdelfīna pasuga Phocoena phocena relicta
Cūkdelfīni ir vienīgie vaļi, kuri pastāvīgi uzturas Baltijas jūrā
Pavasaros tie ieceļo no Ziemeļjūras, bet rudeņos parasti atgriežas atpakaļ
Zinātnieki uzskata, ka Baltijas jūrā dzīvo 600 šo dzīvnieku.

Cūkdelfīni dzīvo ļoti mazās grupās
Visbiežāk var novērot vientuļus dzīvniekus, pārus, mātītes ar mazuļiem vai pieaugušo dzīvnieku mazas grupas
Peld ātri, tikai nedaudz zem ūdens virsmas, ir ļoti veikli un labi manevrē seklos ūdeņos
Cūkdelfīni var sasniegt ātrumu vairāk nekā 20 km/h, bet parasti peld apmēram ar ātrumu 7 km/h
Diennaktī apēd 4–7 kg barības
Cūkdelfīnu efektīvā eholokācijas sistēma dod iespēju tiem viegli atrast barību pat duļķainos ūdeņos
Cūkdelfīni neveido ilglaicīgus pārus, un tēviņi bērnu audzināšanā nepiedalās. Dzimumgatavību sasniedz 3–4 gadu vecumā.

Migrējot uz vairošanās, barošanās un pārziemošanas vietām, vai sekojot zivīm lielā attālumā, mazie vaļi sastopas ar dažādiem cilvēku radītiem draudiem, jo īpaši ar:
nejaušu iekļūšanu zivju tīklos (Lai novērstu cūkdelfīnu iekļūšanu tīklos, ir izstrādātas speciālas ierīces, kas atbaida šos dzīvniekus)
dažādiem ūdens izklaides sporta veidiem, piemēram, braukāšana ar ūdensmotocikliem, kā arī citas aktivitātes, kas rada trokšņus
jūras piesārņojumu ar neattīrītiem notekūdeņiem, indīgām un ķīmiskām vielām, atkritumiem un naftas produktiem. …