Pats Ojārs Vācietis ir teicis: “Kad man prasīja, lai es formulēju, kas ir dzeja, es teicu, ka dzeja ir vārdiska mūzika.” Es sevi saucu par labas mūzikas cienītāju, manā dzīvē mūzikai ir liela loma, bet šīs vārdiskās mūzikas lomu apzinājos tikai šodien, paņemot rokā dzejoļu krājumu, kurš galu galā mani “saspēra” gabalos gluži kā zibens – “Zibens pareizrakstība”.
Manuprāt, šis nosaukums sasaucas ar visu O.Vācieša dzeju. Zibens simbolizē kaut ko strauju, ātru, neparedzamu, iespējams, ka arī nevēlamu, savukārt pareizrakstība – pareizo, glīto un pārdomāto. Manā izpratnē dzejnieks ar zibeni simbolizē cilvēka radīto nekārtību un mašinizēto un urbanizēto dzīvi, bet pareizrakstība – dzejnieka sašutumu un reizē arī vēlmi un aicinājumu kļūdas labot...Tieši šis motīvs – cilvēka (urbanizētās sabiedrības) un dabas attiecības un problēmas, dominē ne tikai krājumā „Zibens pareizrakstība”, bet arī citos dzejnieka krājumos, piemēram, „Gamma”. …
