Secinājumi.
Veicot darbu, apskatīju profesiju ķīmijas skolotājs-laborants. Darba gaitā izvērtēju, ar kādiem darba riska faktoriem saskaras šajā profesijā strādājošie, kādas tam varbūt sekas un kāda varētu būt seku profilakse no darba devēja puses. Pēc tam katru no riska faktoriem izvērtēju ar kvalitatīvo un puskvantitatīvo metodi, iegūtos rezultātus apkopoju tabulā.
Salīdzinot rezultātus, kas iegūti, izmantojot abas metodes, secinu, ka tie ir visai līdzīgi, vienīgi tiem atšķiras pieraksts – kvalitatīvajā metodē rezultāts tiek noteikts pēc matricām un ir indeksa formā, bet ar puskvantitatīvo metodi tiek iegūts konkrēts skaitlis, jo tiek izmantota skaitlisko aprēķinu formula. Iegūtajam indeksam kvalitatīvajā metodē tiek dots ieteicamais kritērijs, bet puskvantitatīvajā metodē risks tiek izvērtēts, izmantojot rezultātu matricu. Rezultāti ir līdzīgi arī tā iemesla dēļ, ka abu metožu divi lielumi izsaka vienu un to pašu kritēriju, tikai vienā metodē tas tiek izteikts ar indeksu, otrā ar skaitli, tāpēc rezultāti nevar atšķirties ļoti krasi.
Tomēr, izvērtējot paveikto un salīdzinot abas metodes, varu secināt, ka tās abas sniedz diezgan subjektīvu vērtējumu, un, mainoties vērtētājam, rezultāti var atšķirties, lai gan tiem nevajadzētu būt diametrāli pretējiem.
Ja man būtu jāizvēlas, kādu metodi izmantotu es, ja būtu jāizvērtē darba riska faktoru bīstamība, es izvēlētos puskvantitatīvo metodi, jo tā man šķiet ērtāk izmantojama.
…
