Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 1.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 2.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 3.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 4.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 5.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 6.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 7.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 8.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 9.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 10.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 11.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 12.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 13.
  • Referāts 'Konstitucionālās tiesības', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Kā patstāvīga tiesību nozare konstitucionālās tiesības ir jauna nozare, jo radusies 19. gs. beigās. Par tās pamatlicējiem var uzskatīt B. Spinozu, Ž.Ž. Ruso, Dž. Loku u.c. Vēstures gaitā izveidojušies vairāki valstu konstitūciju rašanās ceļi, taču kopējā tendence ir pakāpeniska demokratizācija, pastāvīgi paplašinot vēlētāju loku.
Konstitucionālo tiesību vēsturiskās attīstībā var saskatīt trīs galvenos posmus:
- valstu formācijas process, kad tika pievērsta uzmanība valsts
formulējuma problēmai (iedzīvotājiem, teritorijai, daļēji – arī valsts
pārvaldei) 18. - 19.gadsimtā.;
- valsts pārvaldes formācijas process, kad galvenā problēma tika risināta
par to, kuram pieder katrs no trim varas simboliem un noteikti katra
neatkarības principi (monarha, tiesas un parlamentu strīdi) 19.gs.;
- pilsoņu, sabiedrības un valsts pārvaldes pretrunu posms, kad tika
risinātas problēmas, kas saistītas ar indivīda un valsts pretrunām
(20.gs.).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants