19.gs 90. gadu beigās un 20.gs pirmā gadu desmita sākumā, kad Rīga un lielākās Latvijas pilsētas pieredzēja lielu gan rūpniecisko, gan tirdzniecisko augšupeju, kļūstot par piekto lielāko Krievijas impērijas pilsētu. Sākās celtniecības „bums”. Tieši tobrīd Eiropā ir izveidojies jauns arhitektūras stils- jūgendstils.
Eiropa attīstās. Attīstoties celtnēm jābūt ne tikai vizuāli baudāmām, bet arī praktiskām. Tāpēc aizvien vairāk rodas dažādu stilu sajaukumi, kas ir pietiekami praktiski pēc savas būtības.
Šis arhitektūras virziens rodas un piedzīvo savu uzplaukumu Eiropā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Jūgendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi.
Arhitektūrā jūgendstilam raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem, gan ar būvplastikas elementiem. Stils ievieš brīvu un funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu. Būtiska nianse ir tā, ka tiek ieviesti un izmantoti jauni būvmateriāli.
Jūgendstils izpaudās arī tēlotājmākslā, vizuālajā un lietišķajā mākslā. …
