-
Analgētiskie līdzekļi
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Analgētiskās vielas | 4 |
| 2.1. | Pirmās pakāpes preparāti | 4 |
| 2.2. | Otrās pakāpes preparāti | 5 |
| 2.3. | Trešās pakāpes preparāti | 5 |
| 3. | Narkotiskie pretsāpju līdzekļi | 6 |
| 3.1. | Pēc iedarbības, tos iedala | 6 |
| 3.2. | Narkotisko pretsāpju līdzekļu indikācijas | 7 |
| 3.3. | Opiāti | 7 |
| 3.4. | Morfīns | 8 |
| 3.5. | Morfīna efekti | 8 |
| 3.6. | Morfīna blakusefekti | 9 |
| 3.7. | Heroīns | 10 |
| 4. | Mijiedarbība | 10 |
| 5. | Petidīns, promedols | 11 |
| 6. | Fentanils | 11 |
| 7. | Narkotisko agonistu blakusparādības | 12 |
| 8. | Endogēnie opiāti | 12 |
Hronisku stipru sāpju ārstēšanai trešās pakāpes stiprās iedarbības narkotisko opioīdu lietošana pieļaujama tikai gadījumā, kad nelīdz iepriekšējo preparātu kombinācijas.
Akūtu stipru sāpju novēršanai, akūtu pēcoperācijas sāpju gadījumā analgēzijas nolūkā ārstēšanā jau sākumā jālieto stipras iedarbības opioīdi.
Stipras iedarbības opioīdus ieteicams kombinēt ar 1. pakāpes pretsāpju un koanalgētiskiem (papildlīdzekļi) līdzekļiem.
Nedrīkst kombinēt spēcīgos narkotiskos līdzekļus, jo konkurence par saistību ar opioīdu receptoriem pavājina pretsāpju iedarbību. Palielinās blakņu skaits.
Tāda pat iemesla dēļ nedrīkst kombinēt arī otrās un trešās pakāpes preparātus KODEĪNU vai TRAMADOLU ar PROMEDOLU.
Bīstamākās blaknes ir elpošanas nomākums un sedācija, kas pacientiem ar akūtām sāpēm var rasties ne tikai pēc pārdozēšanas, bet arī pakāpeniski mazinoties sāpju intensitātei.
Sāpes kā tādas darbojas antagonistiski pret morfīnu.
Sāpju intensitātei mazinoties, pastiprinās morfīna iedarbība, kā arī elpošanas centra nomākums. …
Jau senos laikos cilvēki mēģināja novērst vai mazināt sāpes, lietodami reibumu izraisošus augus, piemerām, driģenes (Hyoscyamus niger), velnābolu (Datura stramonium), mandragoru (Mandragora officianarum), vilkogas (Atropa belladonna), kurpītes (Aconitum capellus), melno rudzu graudu (Claviceps purpurea). Indijas kaņepi (Cannabis sativa), miega magones (Papaver somniferum), koku (Erythroxylon coca), ka arī alkoholu un pat “spāņu mušiņas" (Lytta vesicatoria). Diemžēl ne šie līdzekļi, ne arī plašais mūsdienīgo analgētisko medikamentu klāsts spēj nodrošināt cilvēces dzīvi bez sāpēm. Analgētiskie līdzekļi ir zāļu līdzekļi, kas selektīvi mazina vai pilnīgi nomāc sāpju sajūtas, kas pavada daudzus patoloģiskos procesus. Analgētiskie līdzekļi terapeitiskās devās nenomāc nevienu citu jušanas veidu, izņemot sāpju sajūtu un nerada apziņas traucējumus. Tie ir visvairāk lietotie centrālo nervu sistēmu ietekmējošie līdzekļi. Sāpju sajūtas var nomākt arī ar narkozes līdzekļiem, taču to un analgētisko līdzekļu darbība būtiski atšķiras. Narkozes līdzekļi vienlaicīgi nomāc gan sāpes, gan arī cita veida sajūtas un rada apziņas traucējumus.
