Viņu abu sirdīs tajā mirklī kaut kas nozibēja, un Rūdolfs noskūpstīja Lauru. Arī vēlāk, tiekoties uz tīruma, abi iekšēji jūt, ka nevēlas iet prom viens no otra, taču Lauras kauna sajūta un reizē arī atmiņas par Riču to liek darīt. Arī romāna beigās Laura jautā Rūdolfam, kāpēc viņi visi ir tik nelaimīgi, un Rūdolfs saprot, ka nu skumjas ir pārņēmušas arī viņa sirdi un, ka šī mīlestība pret Lauru ir kaut kas neiespējams un nesasniedzams. Daudzas reizes mums ir jāsamierinās ar kāda cilvēka zaudējumu un jāpieņem šīs skumjas sirdī kā vienu no dzīves pārbaudījumiem.
Romāns cilvēkam māca, ka ne vienmēr var iegūt visu, ko vēlies. Ir jāiet cauri arī kādam zaudējumam un nepiepildītam sapnim, kas var salauzt sirdi, taču Laura var būt lielisks piemērs tam, ka skumjas nedrīkst laist sevī iekšā. Ar laiku pie visa var pierast un var arī samierināties ar vissāpīgākajām izvēlēm. Katram cilvēkam liktenis ir lēmis savu laimi, tā tikai jāierauga, galvenais neaizdzīt to prom.
…
