Liberālisma ideju attīstība 19.gadsimta sākumā un vidū

Herberts Spensers (1820-1903) bija pats nozīmīgākais angļu sociālais filozofs XIX gs. otrajā pusē. Vēl pirms Darvina Sugu izcelšanās publicēšanas viņš uzskatīja, ka evolūcija ir universālā likumsakarība, kas ir attiecināma gan uz plaukstošo ziedu, gan uz Visuma vēsturi. Kopīgais šiem procesiem ir pāreja no homogēnā un amorfā stāvokļa pie diferencētā un skaidri strukturētā stāvokļa. Darvina uzskatos Spensers atrada dabaszinātnisko pamatojumu savām idejām par brīvo tirgu, minimālo valsti un konkurences nozīmi sabiedrības dzīvē, kuras viņš izteica vēl pirms Darvina Sugu izcelšanās publicēšanas. Savos vēlīnajos darbos Sintētiskās filozofijas sistēma un Socioloģijas principi Spensers attīsta tēzi, ka cīņa par eksistenci gan starp indivīdiem, gan starp sociālajiem organismiem ir sabiedrības pamatiezīme.
Savā tālākajā attīstībā sociāldarvinisma idejas ieguva liberālismam svešu nokrāsu, apšaubot liberālisma principiālo nostādni par indivīdu principiālo vienlīdzību
Cīņas par eksistences idejas attiecināšana uz sabiedrisko dzīvi bija tuva arī Ernstam Hekelim (1834-1919), kurš bija Darvina ideju galvenais popularizētājs Vācijā. Jāatzīmē arī, ka Hekela politiskie uzskati atradās spēcīgā rasisma un antisemītisma ideju ietekmē.
Visas iespējamās konsekvences no darvinisma attiecināšanas uz sabiedrisko dzīvi, kam jau pilnībā bija sveša sentimentālā atsaukšanās uz “tuvākā mīlestību” izdarīja angļu fiziologs Džons Berijs Heikrafts un vācietis Aleksandrs Tile (1866-1912).
Tili ietekmēja gan Darvina, gan Nīčes idejas. 1893 viņš publicēja grāmatu No Darvina līdz Nīčem. Grāmata attīstības ētikai, kur apgalvoja, ka higiēnas līmeņa celšanās negatīvi ietekmē rasu kvalitāti un tāpēc dabiskā atlase ir aizstājama ar sabiedrības apzinātu darbību, kas traucētu vājāko vairošanos. Tādējādi viena no sociāldarvinisma būtiskākām konsekvencēm bija indivīda pilnīga pakļaušana sabiedrībai un aicinājumi uz kaut ko līdzīgu kārtu sistēmas atjaunošanai.
Attiecībā uz starpvalstu attiecībām, sociāldarvinisms viennozīmīgi akceptēja spēcīgā tiesības ietekmēt vājākos pēc savas vajadzības, vai pat iznīcināt tos.

…