1. Krastiņš I., Tiesību būtība un forma., 1998, 7 – 9. nodaļas.
Tiesību sistēma ir tiesību nozaru kopsakarība, tā īpaši uzsverot dažādu nozaru un tiesību institūtu savstarpējo saistību un integrētību. Dažādie iedalījumi, nozares un institūti tiek noteikti, lai tiesību sistēmu būtu vienkāršāk apgūt un pielietot, lai arī tās sistēmiskums un dažādo elementu savstarpējā saistība būtu iespējami uzskatāma. Dažādās tiesību sistēmās ir sastopami dažādi tiesību avoti, piemēram, normatīvie akti, tiesu prakse, tiesu doktrīnas, paražu tiesības, tiesību principi.
Tiesību struktūra ir objektīvi pastāvošs iedalījums atsevišķas tiesību sistēmas satura ietvaros. Tiesību avotu struktūra savukārt ir tiesību avotu, tātad, tiesību ārējās formas, normatīvo aktu uzbūve, hierarhija, dažāda veida iedalījumi, galvenokārt pēc priekšmeta vai mērķa kritērija. Tiesību sistēmai ir raksturīga izteikta forma un satura vienotība, tāpēc abas šīs daļas ir cieši saistītas savā starpā.
Tiesību sistēmas iedalījums noteiktās nozarēs vai daļās ir ļoti relatīvs, jo ir tieši saistīts ar attiecīgās tiesību sistēmu grupu īpatnībām. Vislielākā un juridiskā jomā globāla nozīme, vismaz romāņu – ģermāņu tiesību sistēmās, ir Romas juristu izveidotajam klasiskajam tiesību iedalījumam.…
