Vērtējums:
Publicēts: 09.01.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 1.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 2.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 3.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 4.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 5.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 6.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 7.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 8.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 9.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 10.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 11.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 12.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 13.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 14.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 15.
  • Referāts '1905.gada revolūcijas historiogrāfija', 16.
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Referāta mērķis raksturot 1905. gada revolūcijas vērtējumu LKP Vēstures komisijas izdevumos 20. gadsimta 20.-30. gados ir sasniegts.
Pirmkārt, jāatzīmē, ka historiogrāfijā skatīto jautājumu klāsts ir visai plašs un ietver sevī gan notikumu vienkāršu izklāstu, gan sīkāku to analīzi. Dominē jautājumi, kas skar LSDSP lomu, strādnieku masas, revolūcijas aprises pilsētā un laukos, soda ekspedīcijas, kaujinieku darbību u.c. saistītās tēmas. Izdoto darbu starpā dominē aculiecinieku un laikabiedru atmiņas, kas ir spilgti redzams un trim referāta pamatā izmantotajiem LKP Vēstures komisijas izdevumiem. Atzinīgi ir vērtējamas arī pirmās avotu publikācijas, kurus izdod tieši komisijas paspārnē.
Otrkārt, jāsecina, ka 20. gadsimta 20.-30. gadi marksistiskajā historiogrāfijā ir laiks, kad tiek uzkrāta pieredze. Vēstures historiogrāfijas par 1905. gadu šajā laikposmā atrodas savā sākuma stadijā. Pozitīvi ir vērtējams tas, ka autori paši apzinoties savu darbu nepilnīgumu, rosina gan notikumu lieciniekus, gan vēsturniekus arī pievērsties 1905. gada revolūcijas jautājumu izpētei un gan labot. gan papildināt autoru sniegtās atziņas. Šis aspekts liecina arī par sava veida vēsturiskās atmiņas veidošanas procesu par 1905. gada revolūciju.
Treškārt, runājot par historiogrāfijas ģenēzi, jāatzīmē, ka tieši 20.-30. gadu marksistiskā historiogrāfija par 1905. gada revolūciju kalpoja par pamatu dziļākai šī posma izpētei pēc Otrā pasaules kara, kaut vai joprojām uz marksisma-ļeņinisma ideoloģijas pamata.
Referātā izvēlētās LKP Vēstures komisijas sastādītās grāmatas ir spilgts 20.-30. gadu marksistiskās historiogrāfijas piemērs. Tomēr atšķirība no daudziem pēckara pētījumiem tām piemīt mazāks dogmatisms. Visiem darbiem ir raksturīga savam laikam atbilstoša metodoloģiska pieeja, kuru tomēr nevar nosaukt par tīri akadēmisku. Vairumā publikāciju pamatā ir personīgā pieredze un atziņas, kas pieprasa papildus kritiku.

Autora komentārsAtvērt
Atlants